Tavs grozs ir tukšs
Apkārt pasaulei
Vārda došana 7. dienā, rīsu kūciņas 100. dienā: mazuļa pirmās svinības
Japānā mazulim vārdu bieži dod septītajā dienā, tāpēc šīs dienas svinības sauc arī par vārda došanas ceremoniju. Ebreju zēni savu vārdu ivritā saņem astotajā dienā, bet citas svinības gaida mēnesi vai, kā Korejā, pat līdz simtajai dienai. Ja gribas svinēt bez baznīcas, var palūkoties uz Norvēģiju, kur gadā nedaudz vairāk nekā 2000 bērniem rīko nereliģiozus vārda došanas svētkus – navnefest.
Ēģiptē radinieki blakus mazulim dauza piestu
Hamzam Ibrahimam Muhamedam (Hamza Ibrahim Muhammad) bija septiņas dienas, kad radinieki sapulcējās ģimenes mājās netālu no Mansūras, pilsētas Nīlas deltā. Vecāki bija domājuši svinības atcelt, taču ģimene nolēma turēties pie tradīcijas, īpaši pēc Hamzas grūtā sākuma ar dzelti un elpošanas problēmām.
Procesijas priekšgalā gāja kāds radinieks, ar grūdeni sitot pa piestu. Hamzas māte Isra Saada Diaba (Israa Saad Diab) pārkāpa pāri rituālam ziedojumam un karstām oglēm, bet viesi dzēra mogatu – dārgu zāļu dzērienu, kam jāveicina piena veidošanās sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti. Hamza visu notikumu pārgulēja, 2011. gada jūlijā vēstīja amerikāņu radiotīkls NPR.
Svinības sauc par sebū (sebou’), kas nozīmē „septītais”. Saskaņā ar NPR mazuļa, kurš pārdzīvojis pirmās septiņas dzīves dienas, godināšana ir tūkstošiem gadu sena ēģiptiešu paraža, un sebū sākotnēji bija vārda došanas ceremonija. Tai ir pagāniskas saknes, taču to sev pielāgojuši gan musulmaņi, gan kristieši.
Ēģiptes ziņu vietne Egyptian Streets apraksta, kā tas parasti notiek – gan meitenēm, gan zēniem un gan musulmaņu, gan koptu ģimenēs. Mazuli ieliek sietā. Agrāk siets stāvēja uz augsta galda kopā ar tradicionālu kannu zēniem un māla krūzēm meitenēm, bet mūsdienās sietu ar bērnu noliek uz grīdas.
Gados vecāki radinieki, visbiežāk vecmāmiņa, sit pa vara piestām un skandē mazulim pavēles klausīt vecākus. Sievietes kvēpina vīraku un pārkāpj pāri sietam – septiņi soļi, kas it kā atvaira ļauno aci –, atkārtojot: „pirmais solis Dieva vārdā, otrais Dieva vārdā, ...”
Tik daudz trokšņa ap septiņas dienas vecu mazuli tiek skaidrots dažādi. NPR raksta, ka skaļajām skaņām jāveido bērna raksturs un jāpadara bērns drosmīgs. Egyptian Streets min teoriju, kāpēc tieši septītā diena: senie ēģiptieši esot ticējuši, ka tad jaundzimušajiem sāk attīstīties dzirde. „Pats rituāls ir tikai par to, lai pamācītu jaundzimušo, kā atvairīt ļaunos garus, par to, lai viņu stiprinātu, lai dotu viņam, ziniet, drosmi un dzīvotgribu,” NPR stāstīja Kairas Amerikāņu universitātes antropoloģe Hanija Šolkami (Hania Sholkamy).
Akīkā matus noskuj un atsver sudrabā
Pēdējā laikā Ēģiptes musulmaņi jaundzimušo sākuši svinēt ar akīku – islāma rituālu, raksta Egyptian Streets. Arī tā notiek septītajā dienā: upurē aitu, un gaļu sadala draugiem, radiem un trūcīgajiem.
Indonēzijas ziņu vietne detik skaidro šo paražu ar hadīsu – vienu no nodotajiem pravieša Muhameda izteicieniem. Saskaņā ar to zēns ir „ieķīlāts” par savu akīku – dzīvnieku, ko nokauj septītajā dienā –, un tajā pašā dienā viņam dod vārdu un noskuj matus. Citā hadīsā, ko vietne citē, teikts, ka zēnam nokauj divas kazas, bet meitenei vienu. Starp vietnes uzskaitītajiem nosacījumiem ir tas, ka matus atsver sudrabā un to vērtību atdod nabadzīgajiem.
Jordānijas fatvu departamentam, kas atbild uz sabiedrības jautājumiem par islāma tiesībām, jautāja, vai jaundzimušas meitenes mati jānoskuj vai tikai īsi jānogriež. Atbilde bija, ka skūšana ir sunna, proti, ieteicama, gan zēniem, gan meitenēm. Mati jānoņem ar skuvekli, nevis ar šķērēm. Ja ir bažas mazuli savainot, to var uzticēt pieredzējušam cilvēkam vai matus pēc iespējas īsāk nogriezt ar elektrisko matu griezējmašīnu.
Saskaņā ar departamenta citētajiem islāma zinātniekiem matu svars labdarībai jāatdod zeltā. Nostāsts, ko fatva min kā pamatojumu, ir par pravieša meitu Fātimu, kura nosvēra četru bērnu matus un atdeva tikpat lielu svaru sudrabā.
Japānas vārda došanas ceremonija vārdam dod vietu mājās
Japānā septītās dienas svinības raksta お七夜 – ar rakstu zīmēm „septiņi” un „nakts”. Saskaņā ar Japānas uzņēmuma Meiji vecākiem veltīto vietni mazulim šajā dienā bieži dod vārdu, tāpēc svinības sauc arī par 命名式 „vārda došanas ceremonija”. Vārdu uzklausīt aicina pašus tuvākos cilvēkus.
Vārdu uzraksta uz vārda lapas – 命名書. Formālais veids ir salocīt japāņu papīra lapu trīs daļās un rakstīt mazuļa vārdu vidū, tēva vārdu un mazuļa radniecību ar viņu augšā labajā pusē, bet dzimšanas datumu apakšā kreisajā pusē.
Lapu novieto pie mājas altāra – sintoistu vai budistu – vai istabas nišā. Ja altāra nav, pietiek uzrakstīt vārdu un dzimšanas datumu uz kaligrāfijas papīra lapas. To var nolikt plauktā vai piestiprināt pie sienas blakus mazuļa spilvenam.
Ebreju zēni vārdu saņem astotajā dienā
Ebreju tradīcijā zēns savu ebreju vārdu saņem tikai pēc apgraizīšanas – brit milas – astotajā dienā. Dzimšanas diena skaitās pirmā diena, tāpēc zēnam, kas dzimis otrdienas pēcpusdienā, brit mila ir nākamajā otrdienā, raksta ebreju bezpeļņas organizācija Aish. Ceremoniju atliek, ja mazulim ir dzelte vai kāds cits veselības risks.
Paraža ir tāda, ka neviens nedzird vārdu, pirms bērns to formāli saņēmis. Apgraizīšanas laikā mazuli tur sandeks, bieži vectēvs vai ievērojams rabīns, un Aish šo lomu sauc par vislielāko godu. Tas, kurš skaita svētības, pēc tam paziņo vārdu, un seko svētku maltīte. Meitenei vārdu dod Toras publiskās lasīšanas laikā, un viņas svinības nav obligāti jārīko uzreiz pēc dzimšanas.
Pēc mēneša japāņu ģimenes dodas uz svētnīcu
Japānā, kad mazulim ir apmēram mēnesis, ģimene dodas uz vietējās aizbildņa dievības svētnīcu un lūdz par bērna nākotnes veselību un laimi. Šo apmeklējumu sauc par お宮参り, un saskaņā ar Meiji tas notiek ap 31. dienu zēniem un 32. dienu meitenēm, lai gan dažādos reģionos tas atšķiras. Vietne iesaka pārāk stingri neturēties pie datuma. Tā vietā ģimene var izvēlēties dienu, kad tētis ir brīvs no darba un mazulim ir labs garastāvoklis.
Mēnesis ir robežšķirtne arī ebreju tradīcijā. Pirmdzimto dēlu, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem, izpērk ceremonijā, ko sauc par pidjon haben, ne agrāk kā 31. dienā un par summu, kas līdzvērtīga piecu sudraba šekeļu vērtībai, norāda Aish. ASV dažkārt izmanto piecus Liberty sudraba dolārus. Meitenēm šo ceremoniju nerīko.
Četri mēneši hakku tautā, simts dienas Korejā
Hakku tradīcijā gan zēnus, gan meitenes svin četru mēnešu vecumā, liecina Taivānas Izglītības ministrijas hakku valodas vārdnīca. Vecmāmiņa no mātes puses sagādā drēbes no galvas līdz kājām, tāpat kā mēneša svinībās un pirmajā dzimšanas dienā.
Agrāk šajā dienā notika 收涎 „siekalu savākšana”. Cepumus savēra uz sarkana kokvilnas diega un pakāra mazulim ap kaklu – vienmēr pāra skaitā: 12, 24 vai 36. Māte nesāja mazuli pa radiem un kaimiņiem.
Ar nolūku izvēlējās kādu gados vecu cilvēku, kurš ar cepumu pārbrauca pār mazuļa muti, lai tas uzsūktu siekalas, cerot, ka bērns nodzīvos tikpat ilgi. Ticēja, ka tad siekalošanās beigsies. Vārdnīcā ir fotogrāfija, kurā kāds gados vecs cilvēks to dara. Tā uzņemta 1981. gadā Neipu, kad kāds pāris svinēja savas meitas trešā dēla četru mēnešu jubileju.
Korejā svin baegil – mazuļa simto dienu. Neviens precīzi nezina, kad šī paraža radusies, raksta Korejas angļu valodas žurnāls Gwangju News, jo tā attīstījusies pakāpeniski kā tautas tradīcija un nav saglabājušies pieraksti, kas liecinātu, kad. Zīdaiņu mirstība Korejā līdz 20. gadsimta vidum bija ārkārtīgi augsta, un uz šāda fona ir viegli saprast, kāpēc simtā diena kļuva par svētkiem, raksta žurnāls.
Pēc bērna piedzimšanas ģimenes ārpus mājas izkāra svētu salmu virvi – geumjul –, lai atturētu neaicinātus viesus, jo tie varēja atnest slimības vai ļaunos garus. Simtās dienas svinībās pasniedza baekseolgi – tvaicētas baltās rīsu kūciņas. Zilbe baek var nozīmēt gan „balts”, gan „simts”, un kūciņa pauž vēlējumu, lai bērns nodzīvotu simt gadus.
Rīsu kūciņas izdalīja radiem un kaimiņiem, kā arī tiem, kas nebija aicināti. Mērķis bija simts saņēmēju, taču patiešām sasniegt šo skaitu nebija svarīgi, raksta Gwangju News, jo pietika ar pašu žestu. Šajā dienā mazulim bieži pirmo reizi apgrieza matus – mūsdienās to vairs regulāri nedara.
Mūsdienās, kad zīdaiņu mirstība ir zema, lielu daļu uzmanības pārņēmusi pirmā dzimšanas diena, raksta žurnāls. Lielākā daļa ģimeņu tomēr joprojām svin baegil, un daudzas uzņem dažas fotogrāfijas mājās vai fotostudijā un pēc tam ģimenes lokā ietur vienkāršu maltīti ar rīsu kūciņām.
Japānā お食い初め „pirmo maltīti” rīko, kad mazulim ir 100–120 dienu, ar vēlējumu, lai bērnam nekad netrūktu ēdiena. Meiji min sarkanos rīsus un grilētu zivi ar visu galvu un asti.
Ar baznīcu vai bez tās Ziemeļvalstīs
Zviedrijā kristību skaits Zviedrijas Baznīcā gan 2018., gan 2019. gadā atbilda aptuveni 40 % no dzimušo skaita, liecina baznīcas statistika, par ko ziņoja Zviedrijas raidorganizācija SVT. Pandēmijas gadā, 2020. gadā, īpatsvars nokritās līdz 27,5 %, bet 2022. un 2023. gadā tas atkal bija ap 40 %. „Pirms pandēmijas bija ļoti reti, ka mums vienlaikus kristīja brāļus un māsas,” SVT stāstīja Marija Rēnstama (Marie Rehnstam), mācītāja, kas vada Enskedes-Orstas draudzi Stokholmā.
Kopš 1988. gada Norvēģijas organizācija Human-Etisk Forbund piedāvā navnefest – nereliģiozu ceremoniju, ko rīko, kad bērnam dod vārdu, raksta Norvēģijas enciklopēdija Store norske leksikon. To rīko vairākiem bērniem reizē rātsnamā, kultūras namā vai līdzīgā vietā, ar runu un priekšnesumiem, piemēram, mūziku un dzejas lasījumiem. Vecāki un bērns saņem vārda plāksni. Norvēģijā navnefest katru gadu svin nedaudz vairāk nekā 2000 bērnu.
Somijā kristības visbiežāk notiek divu līdz trīs mēnešu laikā pēc dzimšanas, raksta Somijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Kristībās mācītājs lūdz vecākus nosaukt izvēlēto vārdu, un pēc tam mācītājs ieraksta vārdu baznīcas grāmatās un iedzīvotāju reģistrā. Vārds Digitālās un iedzīvotāju datu pakalpojumu aģentūras reģistrā jāpaziņo trīs mēnešu laikā pēc dzimšanas.
No vārda lapas līdz dzimšanas plakātam
Japāņu vārda lapa var karāties pie sienas blakus mazuļa spilvenam, un Norvēģijas navnefest svētkos ģimene saņem vārda plāksni. Lovely Baby Print veido dzimšanas plakātus, kuros mazulis uzzīmēts tieši sava dzimšanas garumā, mērogā 1:1, ar vārdu, datumu, laiku, svaru un garumu. Savu dzimšanas plakātu jūs izveidojat vietnē, un Lovely Baby Print to izdrukā. Plakāts var kļūt par kristību dāvanu vai dāvanu vārda došanas svētkiem, un pēc gadiem bērns var nostāties tam blakus un ieraudzīt, cik mazs reiz bijis.
Kristību dāvana un dāvana vārda došanas svētkiem no Lovely Baby Print
Rīks atveras uzreiz. Pirms pasūtīšanas vari mainīt visu.
Avoti
- Meiji (u.å.). 赤ちゃん歳時記リスト. ほほえみクラブ 育児応援サイト, Meiji Co., Ltd. Hämtad 13 november 2026. https://www.meiji.co.jp/smartphone/baby/club/category/study/infant_record/st_infant_record154.php
- Lev, Dov (u.å.). Jewish Laws and Traditions after Birth. Aish. Hämtad 13 november 2026. https://aish.com/20-infancy-2/
- Dooley, Diane (2026). Korea's 100-Day Celebration: The Baegil. Gwangju News. https://gwangjunewsgic.com/history-tradition/koreas-100-day-celebration-the-baegil/
- Dybdahl, Audun (2024). Navnefest. Store norske leksikon. https://snl.no/navnefest
- Nelson, Soraya Sarhaddi (2011). At 7 Days, Egyptian Babies Mark First Rite Of Passage. NPR, publicerad via KUNC. https://www.kunc.org/npr-news/2011-07-29/at-7-days-egyptian-babies-mark-first-rite-of-passage
- Rafik, Farah (2022). Al Sebou': Halaatak Bergalatak, and the Egyptian Baby Shower. Egyptian Streets. https://egyptianstreets.com/2022/07/16/al-sebou-halaatak-bergalatak-and-the-egyptian-baby-shower/
- Safitri, Amelia Ghany (2024). Aqiqah: Pengertian, Dalil, dan Syaratnya. detikHikmah. https://www.detik.com/hikmah/khazanah/d-7551232/aqiqah-pengertian-dalil-dan-syaratnya
- General Iftaa' Department, Jordanien (2010). It is Sunnah to Shave the Hair of the Newborn (Male or Female). Fatwa nr 461. https://www.aliftaa.jo/research-fatwa-english/461/-It-is-Sunnah-to-Shave-the-Hair-of-the-Newborn-Male-or-Female
- 劉淑貞 (u.å.). 做四個月. Hakka Dictionary, Taiwans utbildningsdepartement. Hämtad 13 november 2026. https://hakkadict.moe.edu.tw/static/resource/禮俗/110_029_做四個月.pdf
- Mellbert, Annie och Sima, Lotta (2024). Andelen dop på väg tillbaka till samma nivå som innan pandemin. SVT Nyheter. https://www.svt.se/nyheter/inrikes/andelen-dop-pa-vag-tillbaka-till-samma-niva-som-innan-pandemin
- Evangelisk-lutherska kyrkan i Finland (u.å.). Ristiäiset – lapsen ensimmäinen juhla. Hämtad 13 november 2026. https://evl.fi/perhejuhlat-ja-pyhat/ristiaiset/